Kādā ziemīgi saulainā marta sākuma piektdienas dienā uz e-pastu atnāca vēstule, kur es saņēmu atlases rezultātus, par to, ka esmu izvēlēta dalībai, kā līnijtiesnese Madrid Mutua Open turnīrā. Šis bija satraucošs un tai pat laikā ļoti priecīgs moments, jo, piesakoties turnīram februāra sākumā, negaidīju, ka tikšu izvēlēta dalībai tik lielā un prestižā turnīrā. Manas emocijas bija ļoti spilgtas, galvā rosījās daudz domas par lielo un nopietno ceļojumu uz Spāniju. Pie sevis nodomāju, ka tā ir mana iespēja pārstāvēt Latviju pasaules top līmeņa turnīrā, kur spēlē gan ATP World Tour Masters 1000, gan WTA 1000. Kā arī iepazīt jaunus cilvēkus un izrauties no ziemīgās Latvijas uz siltu un kolorītu valsti. 

Savu ceļojumu sāku aprīļa beigās, atlidojot uz Madridi dienu iepriekš pirms turnīra sākuma. Man bija iespēja mierīgi un bez steigas atrast nakšņošanas lokāciju, kā arī apskatīt “La Caja Mágica” (angliski: “The Magic Box”) lielo tenisa bāzi, kur norisinājās Madrid Mutua Open.

“La Caja Mágica” tenisa bāze tika atklāta 2009. gada maijā un, galvenokārt, tā ir paredzēta Madrid Mutua Open turnīra rīkošanai. Trīs tenisa laukumi ir aprīkoti ar izbīdāmajiem jumtiem, vēl 10 laukumi ir zem klajas debess. Galvenai laukums ir “Manolo Santana”, kurā ir ierīkotas 12442 sēdvietas.

Pirmā turnīra diena bija satraucoša un tai pat laikā iespaidiem bagāta. Man bija iespēja satikt zināmos tiesnešus, iepazīt jaunus un kopā ar tiem strādāt lielā, internacionālā komandā. Kopsummā mēs bijām 133 līnijtiesneši, kur aptuveni puse bija spāņu tiesneši, bet otra – tiesneši no ārvalstīm, kā, piemēram, Austrālijas, Japānas, Ķīnas, Kanādas, ASV un no Eiropas Savienības.

Darba dienas bija garas, bet ļoti interesantas, tās palidoja nemanot. Vienreizēja sajūta bija strādāt dažu metru attālumā no pasaules labākajiem tenisa spēlētājiem un pieņemt lēmumus spēles izšķirošos momentos, izjust atbalstītāju atmosfēru un vērot, esot turpat uz laukuma, augstākās klases tenisu. Šī pieredze ir fenomenāla, es esmu ļoti pateicīga, ka man tika dota iespēja piedzīvot, izbaudīt un būt mazai daļiņai no tik liela tenisa notikuma!

Esot Madridē, es, protams, nevarēju neizmantot iespēju izjust Madrides krāšņumu un vēsturisko elpu.

Madride ir ne tikai Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, bet arī modes, mākslas un bohēmas kultūras centrs. Tā lepojas ar iespaidīgu vēstures pieminekļu un mākslas muzeju klāstu, kā arī ar patīkamiem dārziem un publiskiem laukumiem.

Viena no manām mīļākajām apskates vietām – Buen Retiro parks (Parque del Retiro). Tas ir pilsētas centrālais parks, kas parādījās 15. gadsimta beigās un piederēja karaliskajai ģimenei. Parks kļuva publiski atklāts no 19. gadsimta beigām. Tā platība ir aptuveni 120 hektāri.

Pārsteidzīgi, ka esot pašā pilsētas centrā, ir iespēja izbaudīt miera oāzi un tajā esošās faunas un floras burvību. Šis vēsturiskais parks ar dažādiem dārziem un koku ieskautiem celiņiem rada elegantu atmosfēru.

Ārpus centrālās miera un dabas ostas, nespēj nepārsteigt Madrides milzīgās un iespaidīgās ēkas un vēsturiskie pieminekļi. Kā, piemēram, viena no simboliskākajām valsts galvaspilsētas ēkām atrodas Madrides laukumā Plaza de España. Tas ir Edificio España, iespaidīgs 1953. gada debesskrāpis, kas atrodas blakus slavenajai Gran Vía.

Gran Vía, savukārt, ir Madrides centrālā iela. Tā dzimusi divdesmitā gadsimta sākumā. Ielas garums ir 1315 metri un platums 35 metri. Tā ir iecienītākā iepirkšanās iela. Rosīgās ielas malās apskatāmas lielas, skaistas ēkas, tomēr galveno uzmanību gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi pievērš tieši veikaliem, kuru Gran Vía ir ļoti daudz.

Ejot pa Madrides galveno ielu, ir iespēja nomaldīties uz mazākām šķērsielām, kuras ir piepildītas ar āra terasēm, tās vienmēr ir pilnas ar cilvēkiem visas dienas garumā. 

Tipiskākās brokastis spāņiem ir kartupeļu omlete “tortilla de patatas”, kas tiek pasniegta ar grauzdētu maizīti un samaltiem tomātiem – “pan con tomate”, kuru pēc garšas pārkaisa ar sāli un uzliek dažus olīveļļas pilienus.

Nevar nepieminēt arī čurros cepumiņus, kurus pasniedz ar karsto šokolādi.

Pusdienās un/vai vakariņās tipiskais ēdiens ir “Paella”. Tas ir slavens un starptautiski pazīstams rīsu ēdiens no Spānijas. Versijas tai ir tik pat daudz, cik ir pavāru. Tā var būt ar jūras veltēm, vistu, cūkgaļu un citās variācijās pagatavojama ar dažādām rīsu šķirnēm.

Mazās ieliņas Madridē pārsteidz arī ar ielu mākslas darbiem un radošajiem ielas rotājumiem.

 

 

 

 

 

 

 

Pilsētas centrā un ārpus tā ir ļoti daudz uzmanības cienīgi muzeji, kā Prado muzejs, kas ir Spānijas nacionālais mākslas muzejs, kur atrodas daži no ikoniskākajiem mākslas darbiem cilvēces vēsturē. Prado muzejā ir labāko vēlīnās renesanses un mūsdienu gleznu kolekcija.

Jāpiemin arī Plaza Mayor, kas ir viens no populārākajiem laukumiem Madridē. Laukumu ielenc vairākas kafejnīcas un restorāni, no kuriem skan spāņu mūzikas ritmi. Laukums ir salīdzinoši paliels un tā izmēri ir 100 reiz 200 metru. Tās centrā ir piemineklis Filipam III. Apmēram 10 arkas paver skatu uz laukumu, ierāmējot ieejas no blakus ielām. Agrāk šis bija galvenais pilsētas tirdzniecības laukums, šeit atradās arī maizes ceptuves un dažādas meistaru darbnīcas. Pašā laukumā tika organizēti dažādi pasākumi: svētki, izrādes, dažādi svinīgi pasākumi. Notika arī nāvessodu publiska izpildīšana, kā arī buļļu cīņas.

Jāatzīmē noteikti arī ir Puerta del Sol – Madrides elipses formas centrālais laukums. Madride ir Spānijas centrs, tāpēc tieši šeit atrodas Spānijas nulles kilometrs. No šejienes ved visi valsts ceļi. Laukumā spāņiem ļoti patīk sagaidīt un svinēt Jauno gadu.

Netālu no Madrides man bija iespēja izbraukt uz divām mazām un ļoti skaistām pilsētām: Toledo un Segovija.

Spānijas pilsēta Toledo ir iespaidīgi saglabājusi savu māksliniecisko un kultūras mantojumu, tā ir senā Spānijas galvaspilsēta. Pilsēta ir bijusi apdzīvota kopš bronzas laikmeta. Gleznaina viduslaiku pilsēta ar šaurām, bruģētām ieliņām, masīvām kāpnēm, skaistām pilīm un baznīcām. Tā atrodas vien 70 km attālumā no Madrides.

Savukārt, stundas braucienā no Madrides ir pilsēta Segovija. Tajā ir brīnišķīgi pieminekļi, gotiska katedrāle, baznīcas un senas ūdens strūklakas. 

Lielākais Segovijas lepnums ir romiešu akvedukts (Acueducto de Segovia), kurš tika uzcelts 3000 gadus atpakaļ. Šis celtniecības meistardarbs lieliski saglabājies pat līdz mūsdienām.

Segovijā atrodas arī karaliskā pils Alkasāra (Alcázar de Segovia) – līdzīga viduslaiku cietoksnim.

Pēc divu nedēļu spilgtiem tenisa un Spānijas apskates notikumiem un iespaidiem vēlreiz pie sevis aizdomājos, cik pateicīga es esmu tenisam par dotām iespējām ar to kopā ceļot, gūt jaunu pieredzi, iepazīt dažādas valstis, to kultūras, cilvēkus un gūt emocijas un iespaidus, kas vienmēr paliks manā sirdī ar siltām un neaizmirstamām atmiņām! Paldies! 

 

 

 

Elīna Skadiņa (B kategorijas tiesnese)