Jau atkal bija pienācis oktobra vidus un laiks Latvijas tiesnešu saimes pieredzes bagātākajiem kadriem doties nu jau tradicionālajā divu nedēļu tūrē uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, kur norisinājās ITF sieviešu sacensības. Divas nedēļas – 2 turnīri, 2 viesnīcas, 2 dažādi Stokholmas pilsētas rajoni. 

Pirmā nedēļa iesākās pavisam nesteidzīgi, Stokholmas daļā, kuru sauc Djūrsholma (Djursholm). Tā ir viena no pirmajām piepilsētas komūnām Zviedrijā un ir dibināta 1889. gadā. Šis ir vispārticīgākais rajons visā Zviedrijā un šeit ir visaugstākās nekustamā īpašuma cenas valstī. Un nav jau nekāds brīnums, jo sākotnēji šī vieta tika veidota kā dārzu pilsēta ar iespaidīgām villām, liela daļa no kurām ir celtas 19.–20. gs. mijā. Un patiešām, palūkojoties visapkārt, ir ļoti grūti ieraudzīt parastas un Zviedrijai tik tipiskās mājas ar sarkanām koka ārsienām un baltiem logu rāmjiem. Tāpat šim rajonam savu šarmu piedod arī ūdens tuvums un pludmales, kas jau sākotnēji piesaistīja sabiedrības turīgākās aprindas un inteliģenci. Arī tagad Djūrsholmā pārsvarā dzīvo uzņēmumu vadītāji, investori un baņķieri, šeit ir gan golfa laukumi un zirgu staļļi, gan dažādas privātās skolas un bērnudārzi. Netrūkst arī plašu un apgaismotu āra futbola laukumu gan ar mākslīgās, gan dabīgās zāles segumu. Patiesības labad tomēr jāsaka, ka šādu futbola laukumu ir ļoti daudz ne tikai Stokholmā, bet visā Zviedrijā un pārsvarā tie nekad nav tukši – pat ziemā, salā un sniegā.
Arī šīsnedēļas viesnīca, lai gan neatrodas pašā Djūrsholmā, harmoniski iekļaujas vispārējā un nesteidzīgajā noskaņojumā. Tā ir neliela ģimenes viesnīca vai drīzāk viesu nams, kur ciena ne tikai savu viesu brīvo laiku, bet neaizmirst arī par savām interesēm, jo, lai arī saimnieki dzīvo viesnīcas ēkas trešajā stāvā, nedēļas nogalē reģistratūra ir slēgta un nemana nevienu darbinieku. Taču jebkurā gadījumā saimnieki ir parūpējušies, lai viesi varētu iekārtoties savos numuriņos un pabrokastot. Patiesībā tiešām mājīga vieta, jo nav daudz tādu viesnīcu, kur tēja, kafija un dažādi nelieli kārumi ir pieejami bez maksas un visu diennakti. Tāpat brīvākā brīdī atpūtas telpā var uzspēlēt biljardu.

Zviedrija tūres otrajā nedēļā pārceļojam uz citu, netālu no Djūrsholmas esošo, rajonu Nesbīparku (Näsbypark), kurš atrodas Stokholmas pašā dienvidaustrumu daļā. Lai arī tas ir tikai 10 minūšu brauciena ar auto attālumā, atšķirības ir visai būtiskas – gan viesnīca, gan apkārtne, gan dzīves ritms kopumā. Šis ir salīdzinoši jaunāks rajons ar diezgan blīvu daudzstāvu daudzdzīvokļu namu apbūvi. Lielākā daļa ēku ir būvētas laika posmā no 1940.–1970. gadam. Lai arī šis ir vairāk pilsētas guļamrajons, tomēr dzīve šeit rit daudz dinamiskāk, jo cilvēku šeit daudz vairāk. Arī satiksme, salīdzinot ar Djūrsholmu, kur automašīnu bija maz, ir intensīvāka. Kopumā šī pilsētas daļa joprojām turpina attīstīties un augt – tiek būvētas jaunas dzīvojamās mājas, ielas un satiksmes pārvadi. Pavisam netālu no tenisa kluba atrodas Skandināvijas prestižākais hipodroms, kur regulāri notiek zirgu skriešanās sacīkstes.
Arī šīsnedēļas viesnīca atbilst Nesbīparkas kopējam tēlam – tā ir salīdzinoši jauna un mūsdienīga daudzstāvu celtne un ir tipiska lielpilsētas viesnīca. Lielākais tās trūkums ir agrās brokastu stundas, kas darbadienās ir līdz plkst. 9:00 – nav sevišķi
ērti, ja spēļu sākums ir divpadsmitos. Neapšaubāmi, ir arī kāda liela priekšrocība – no viesnīcas līdz Täby Centrum, kas viens no lielākajiem un modernākajiem tirdzniecības centriem Zviedrijā, var aiziet nieka 10 minūtēs! Pēc spēlēm var ātri aizskriet un novērtēt veikalu sortimentu, labi iepirkties, un pēc tam arī pavakariņot kādā no vairākiem lielveikalā izvietotajiem restorāniem un ēstuvēm. Galvenais – spēt pareizi noorientēties plašajos gaiteņos un neapmaldīties!

Runājot par vakariņošanas iespējām un dažādu tautu virtuvju piedāvājumu, iespējas ir gana plašas visām gaumēm. Visvienkāršāk, protams, ir pavakariņot turpat viesnīcas restorānā. Tradicionāli visiecienītākais viesnīcu ēdienkartes ēdiens ir burgeris, tā ka atliek tikai salīdzināt dažādās valstīs un dažādās viesnīcās pasniegtajai maltītei pievienotās mērcītes variācijas.
Gan Stokholmā, gan Zviedrijā kopumā ir ļoti daudz dažādu picēriju, un brīžam pat varētu domāt, ka tas ir zviedru nacionālais ēdiens. Gandrīz…. Tikai Zviedrijā, pasūtot picu restorānā vai līdzņemšanai, tiks pasniegti tradicionālie tikai un vienīgi šajā valstī piedāvātie picas salāti! Protams, katrā restorānā tie garšos atšķirīgi, tomēr pamatsastāvdaļas visur ir vienādas – svaigi kāposti baltvīna etiķa un eļļas marinādē, kam pievienots sāls un pipari. Daudzo gadu laikā, kuros ir būts Zviedrijā, tā arī nav izdevies noskaidrot šīs tradīcijas pirmsākumus, tā kā atliek vien atrast sev tīkamāko garšu un izpildījumu! Vēl viens ļoti tradicionāls zviedru virtuves ēdiens ir gaļas bumbiņas mērcē ar kartupeļu biezeni, kam klāt tiek pasniegts brūkleņu ievārījums. Jāsaka, ka kopējās garšas īpašības ir diezgan atšķirīgas no mums ierastajām, taču īpašu noti piešķir tieši brūkleņu ievārījuma saldskābā garša.
Ja restorānā vēlaties tikt īpaši pamanīts – jautājiet pēc tomātu sulas! Tas Zviedrijā ir diezgan liels retums, tādēļ uzreiz saņemsiet novērtējumu – neesat vietējais! Un ja tomātu sula arī tiks piedāvāta, ļoti iespējams, ka tā tiks pasniegta ar ledu vai arī tai būs pievienotas garšvielas. Dīvaini, taču arī pie mums Latvijā tik ierasto piparmētru un kumelīšu tēju nebūs viegli nobaudīt. Vērtējums līdzīgs – neesat vietējais!

Šo 2 nedēļu laikā tiesnešu komandas prātus nodarbināja ne tikai mūsu tiešie darba pienākumi sieviešu turnīros, bet arī Deivisa kausa sacensības. Jo tieši šajā laikā Zviedrijā, Jenčepingā norisinājās nu jau episkās spēles starp Latvijas un Zviedrijas valstsvienībām par vietas saglabāšanu Eiro–Āfrikas zonas 1.grupā. Tagad rezultāts visiem ir jau zināms, taču bija vērts redzēt zviedru tenisa sabiedrībā valdošo sasprindzinājumu un satraukumu par mača iznākumu.
Tomēr Latvijas tiesnešu brigādi vairāk aizrāva Rīgas Dinamo spēles, kuras ik pēc dažām dienām norisinājās KHL līgas ietvaros. Skatīšanās un līdzi jušana šajos vakaros gan liedza vakariņot kopā ar pārējiem kolēģiem, tomēr gūtās emocijas un plašais sarunu temats nākamajā dienā pēc spēlēm deva iespēju dažādot savā ziņā vienmuļo ikdienas ritējumu.

Noslēdzot ieskatu par Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, jāsecina, ka arī tur ir jūtama globālās sasilšanas ietekme un ierasto laika apstākļu izmaiņas. Tā šis bija viens no pavisam nedaudzajiem gadiem 15 gadu garumā, kad, šajā laikā esot Stokholmā, neuzsniga pirmais sniegs, kas arī šajā ziemeļu pilsētā rada tādu pašu satiksmes haosu, kā pie mums Latvijā.

Tagad pēc divu nedēļu prombūtnes esam laimīgi atgriezušies mājās pie ģimenes. Bet ar Zviedriju, iespējams, atkal tiksimies jau pavisam drīz – maijā!

Agija Kļaviņa (ITF paaugstinājuma tiesneša baltā nozīmīte)