10 stundas un mēs esam Minskā.
30.05.2017Aprīļa beigās es un mans kolēģis Dāvis Āboliņš devāmies uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku pārstāvēt Latviju Fed Cup turnīrā kā līnijtiesneši. Turnīrs norisinājās divas dienas – 22. un 23. aprīlī, kur pusfinālu spēlēja Baltkrievijas komanda pret Šveices.
Pēc pavadītajām 10 stundām braucienā ar autobusu no Rīgas līdz Minskai, mūs autoostā sagaidīja turnīra organizatori un nogādāja līdz viesnīcai, kas atradās 1. minūtes attālumā no arēnas „Čižovka”, kur norisinājās mači.
Iekārtojoties viesnīcā, mēs devāmies uz arēnu, kur notika līnijtiesnešu sapulce. Tur mēs iepazināmies ar jauniem cilvēkiem, kā arī satikām jau iepriekš zināmos tiesnešus, un apskatījām lielo arēnu. „Čižovka” arēna ir mūsdienīgs, daudzfunkcionāls un jaunām tehnoloģijām aprīkots komplekss. Tas ir ideāli piemērots dažādiem sporta veidiem, lieliem izklaides pasākumiem, kā arī aktīvai atpūtai.
Bija patīkami pieņemt dalību vērienīgā tenisa pasākumā, jau no pirmā mača gandrīz visa arēna bija pilna ar atbalstītājiem. Emocijas valdīja neaprakstāmas, katru nospēlēto punktu skatītāji pavadīja ar ovācijām un aplausiem. Strādājot uz laukuma, tas radīja vēl lielāku atbildības sajūtu. Turnīra laikā darbojās arī “Hawk eye” sistēma, ar ko, manuprāt, var vienmēr gūt labu pieredzi un pārbaudīt sevi.
Labas emocijas valdīja ne tikai spēļu laikā, bet arī starp mums, tiesnešiem. Jau pirmās dienas beigās visi savā starpā bija iepazinušies, sadraudzējušies un atraduši kopīgu valodu. Vēl vairāk mūs saliedēja vakariņas vienā no Minskas kafejnīcām, kuras bijām organizējuši savā starpā. Bija interesanti dalīties gan ar dažādām pieredzēm turnīros, gan uzzināt vairāk par citām valstīm, no kurām nāca kolēģi, gan arī vienkārši parunāt un labi pavadīt laiku.
Pavadot vienīgi dažas dienas Minskā, to ļoti gribējās apskatīt. Šajā pilsētā esmu bijusi arī iepriekš, bet tikai caurbraucot. Esot Minskā ir tik neparasta sajūta, ka tā liekas jauna, mūsdienīga pilsēta, kur dzīve iet uz priekšu, bet vienlaikus ar kaut kādām zīmēm tā nes līdzi vēsturisko bagāžu.
Minska ir Baltkrievijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta, kurā dzīvo ap 2 milj. iedzīvotāju. Tā atrodas pie Svislačas upes. Pilsēta ir moderna un kompakta, kārtīga un tīra. Tas ir galvenais Baltkrievijas transporta mezgls, valsts ekonomikas, politikas un zinātnes centrs. Pilsētu nevar gluži nosaukt par tūrisma galamērķi, taču tajā, bez šaubām, atrodas lielākā daļa valsts kultūras objektu. Šodien Minskā darbojas 10 teātri un 15 muzeji. Pilsēta ir plaši apzaļumota – tā var lepoties ar 26 parkiem, 159 skvēriem un ap 30 bulvāriem.
Viena no visapmeklētākajām vietām ir tā sauktā Asaru sala Svislačas upes vidū. Kā noprotams no nosaukuma, salas veltījums ir sērīgs – šeit esošā kapliča godina Afganistānas karā bojā gājušos baltkrievus. Taču lūgt dzīvi bez asarām uz šejieni dodas visi Minskas jaunlaulātie. Uz tilta tie karina slēdzenes, lūdz Dievu skaistajā kapličā un strūklakā ar kailo puisīti met monētas.
1945. gadā pie vienas no slavenākajām Minskas baznīcām, kuru sauc par Sarkano, tika uzstādīta erceņģeļa Mikaēla statuja. Svētais, kurš ar šķēpu caurdūris pūķi, ir Baltkrievijas aizgādnis. Pati baznīca ticīgajiem tika atgriezta tikai 1990. gadā, bet pirms tam tās ēkā bija ierīkots teātris un kinostudija. Retā romānikas stila celtni tagad apmeklē visi galvaspilsētas viesi.
Desmit metru attālumā no erceņģeļa Mikaēla skulptūras atrodas Nagasaki zvans – precīza “Eņģeļa” zvana kopija, kas saglabājusies pēc atombumbas nomešanas uz Nagasaki 1945. gadā. To baltkrievu tautai uzdāvināja Nagasaki pilsētas katoļi. Memoriāla pamatos iemūrētas kapsulas ar Jeruzalemes, Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki, kā arī Černobilas katastrofā cietušo rajonu zemi.
Bez uzmanības nevar atstāt arī Minskas dzelzceļa staciju. To būvēja baltkrievu, somu un amerikāņu speciālisti. Neviena cita pilsētas ēka nevar padižoties ar tik daudzām stikla konstrukcijām. Šeit ir lielākā apsildāmo grīdu platība valstī. Stacijā vienlaicīgi var atrasties 10 tūkst. cilvēku. Starptautiskās arhitektu tikšanās laikā, kas 2000. gadā notika Sofijā, Minskas dzelzceļa stacija tika atzīta par labāko gada celtni pasaulē.
Ļoti moderna un unikāla ir pilsētas bibliotēkas ēka, kurā ierīkots arī apskates laukums ar skatu uz visas galvaspilsētas skaistumu.
2004. gadā Minskas Pedagoģiskajā universitātē tik atklāta unikāla un Baltkrievijas zinātnei un kultūrai nozīmīga konstrukcija – Fuko svārsts. Minskā esošā konstrukcija ir 7,5 m augsta četršķautņaina stikla piramīda, kuras vidū uz tērauda troses piekarināta lode-svārsts. Svārsta kustēšanās pierāda, ka zeme griežas. Pavisam pasaulē ir tikai ap 20 Fuko svārstu.
Laikam ejot, Minska paliek aizvien modernāka un skaistāka, bet Baltkrievu virtuve aizvien saglabā visus senos, tradicionālos ēdienu pagatavošanas paņēmienus. Minskā ir daudz restorānu, kafejnīcu un alus krogu, kas piedāvā nacionālo virtuvi. Daudzi ēdieni tiek gatavoti no kartupeļiem, kas šeit tiek saukti par “otro maizi”. Obligāti ir jānogaršo, iespējams, slavenākais baltkrievu ēdiens – kartupeļu pankūkas. Nemaz nerunājot par vārītu kartupeļu maizītēm vai kartupeļu pīrādziņiem ar gaļas, kāpostu vai biezpiena pildījumu, kā arī uzkarsētā krāsnī ceptiem kartupeļiem ar žāvētu sēņu pildījumu.
Izbaudot īsas, bet pieredzē un emocijām bagātas brīvdienas, es mājās devos ar smaidu uz sejas. Ļoti patīkami dažreiz izrauties no ikdienas steigas un aizbraukt uz citu vietu, kur var smelties pozitīvismu un prieku, apskatīt un apmeklēt interesantas un neredzētas vietas, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, it īpaši, darot to, kas ļoti saista un ir sirdij tuvs.
Elīna Prokopenko (B kategorijas tiesnese)