Šogad laiks decembrī ir tāds, ka vēl ir iespēja un arī gribētos uzrakstīt par aizvadīto rudeni. Tas Latvijas tenisā ir nākamais karstākais gadalaiks aiz vasaras sezonas. Bet, ja iet runa tikai par starptautisko jauniešu tenisu, tad viskarstākais gadalaiks ir tieši rudens. Mana vismīļākā Latvijas grupa, un tas laikam nebūs pārsteigums, ir Prāta Vētra. Man imponē viss, kas notiek ar Prāta Vētru – tas ir pilnībā Latvijas produkts, čaļi ir kopā kopš skolas laika, un tas nav viegli – apvienot draudzību un biznesu; dažkārt vīrs ar sievu nevar strādāt vienā darbavietā, vienā uzņēmumā. Ko gan runāt par biznesu – vai ir viegli strādāt par treneri komandā, kur spēlē tavs dēls vai meita?Kāpēc es iesāku runāt par rudeni, pieminot tieši Prāta Vētru? Tādēļ, ka viņiem ir laba dziesma par rudeni, kur pirmajā pantā es saskatu to attieksmi, kas, manuprāt, patlaban dominē Latvijas tenisā, proti: “Rudens kā rudens, Biezie un gājputni laižas uz Nīlu, Pēkšņi man likās, Tu esi mans draugs un es Tevi mazliet mīlu.” Es nerunāju par Latvijas tenisu kopumā, jo tikai katrs pats sev var mēģināt godīgi atbildēt, vai viņš mīl tenisu sevī, vai mīl sevi tenisā un vai patiešām viņš izvēlējās pareizo sporta veidu. Tātad jautājums – kas izvēlējās sporta veidu, vecāki vai pats bērns??? Kas grib spēlēt tenisu – vecāki vai pats bērns? Un galvenais jautājums – kāds ir mērķis tenisā?

Rudenī mums visiem bija fantastisks starptautisko sacensību kalendārs – pirmajā septembra nedēļā U12 Liepājā, otrajā nedēļā U18 Liepājā, trešajā nedēļā U16 Jelgavā, tad pēc neliela pārtraukuma oktobra pirmajā nedēļā U18 Jūrmalā un trešajā oktobra nedēļā U14 Ādažos. Patlaban Latvijā ir pavisam 7 nedēļas ar jauniešu turnīriem un pieci no tiem notiek rudenī. Tas ir visnotaļ unikāli un par to es personīgi vēlos pateikt paldies organizatoriem, jo tas ir milzīgs darbs, it īpaši atklātajos laukumos rudenī, kad dienas kļūst arvien īsākas, temperatūra zemāka, mākoņi tumšāki un pelēkāki. Taču ir tik labi kārtīgi padarīt savu darbu un vienmēr gūt gandarījumu neatkarīgi no apkārtējiem apstākļiem, jo, ja tu dari visu no sirds, ar prieku un smaidu, nedomājot par negatīvo, tad visi apstākļi nāk tev pretim. Tie, kuri septembrī bija Liepājā, īpaši ITF Junior sacensībās, joprojām atceras… AVĪZES!!! Daudz avīžu!!! Pirmajā kvalifikācijas dienā mēs izspēlējām vien dažus geimus, otrajā dienā kopumā tika pabeigtas 3-4 spēles, pirmdien izspēlējām gandrīz visas paredzētās kvalifikācijas spēles un tikai otrdien pilnībā pabeidzām spēlēt visu kvalifikāciju! Mums visiem bija liels prieks par tiem spēlētājiem, kuri 4 dienu laikā pārvarēja kvalifikāciju, kas jau bija liela uzvara. Taču, kad daži no viņiem vēl pārvarēja arī pamatsacensību pirmo kārtu, tas jau līdzinājās uzvarai visā turnīrā. Un to noteikti būt jāsaprot tiem, kas to paveica!!!

Bet mēs atgriezīsimies pie avīzēm. Tik daudz cilvēku, kas palīdz ar smaidu sejā, es nebiju sastapis ļoti sen, un viņi visi palīdzēja ļoti apzinīgi, jo redzēja, kādu darbu iegulda organizatori, lai sakārtotu kortus un lai organizētu turnīru labā līmenī. Sestdien – lietus, svētdien – lietus, pirmdien – lietus, otrdien – lietus, trešdien – lietus. Tieši trešdien, kad saskaņā ar laika prognozi parādījās iespēja, ka lietus vairs nebūs, bet līdz tumsai bija atlikušas kādas 3-4 stundas, mēs visi izgājām uz laukumiem, lai novērtētu, cik lielas ir mūsu izredzes šodien spēlēt. Un ko mēs ieraudzījām? Mēs ieraudzījām, ka uz katra laukuma ir vismaz 5-6 cilvēki, uz viena laukuma mēs saskaitījām pat 20 cilvēkus. Tie bija gan paši spēlētāji, gan viņu vecāki un treneri, gan vietējie audzēkņi, kas sākotnēji bija atnākuši trenēties un skriet pludmalē, bet palika kortos, lai palīdzētu tos sagatavot spēlēšanai. Darbā iesaistījās visi organizatori kopā ar direktori, visi tiesneši, visi kortu darbinieki neatkarīgi no tā, vai todien viņiem bija darbadiena vai brīvdiena. Tādā fantastiskā atmosfērā visi 7 laukumi tika sakārtoti stundas laikā un visi spēļu plānā paredzētie mači tika izspēlēti, un, pateicoties tieši šādai atmosfērai un kopības garam, trešdien turnīrs atgriezās pareizajā grafikā. Tālāk tas bija vien tehniskas dabas jautājums, lai turnīrs tiktu pabeigts laikā.

Nākamā pietura bija Jelgava, kur tas vairs nebija pirmais mēģinājums turnīra rīkošanā. Šogad tas bija otrais turnīrs Jelgavas vēsturē, un otrajā gadā organizatori pastrādāja vēl labāk, nekā iepriekš. Katram dalībniekam tika īpašs suvenīrs, turnīram bija sava afiša, kuru varēja ieraudzīt arī pilsētā, atklāšanas ceremonija – klasiskā boulinga stilā un lietus, lietus… Organizatori bija piesaistījuši trīs laukumu darbiniekus uz 4 kortiem, un tas mums ļoti palīdzēja. Tāpat paldies arī tiem spēlētājiem, kuri redzēja, ka viņu palīdzība var mums noderēt un paši nāca uz laukuma, lai palīdzētu. Paldies arī tiem spēlētājiem, kuri neatbrauca uz turnīru, jo mēs dzirdējām daudz sarunu par to, ka nav jēgas spēlēt U16 kategorijā, ja drīzumā spēlēsim U18. Šeit ir tikai vērts atkārtot jautājumu, kāds katram ir mērķis tenisā. Kā lai izprot to, ka spēlētāji brauc uz turnīriem Eiropā, bet nespēlē turnīrā, kurš notiek tikai 45 km attālumā no Rīgas?! Kā lai attīsta tenisu, ja visi labākie nespēlē mājās? Vai tiešām organizatori rīko turnīrus, lai tur redzētu ārzemniekus, vai tomēr, lai tur būtu Latvijas spēlētāji? Vietējiem sponsoriem nekad nebūs intereses par turnīru, ja tajā spēlēs tikai ārzemnieki.

Oktobra sākumā ITF Junior sacensībās Lielupē piedalījās gandrīz visi mūsu labākie spēki, vai varētu būt savādāk? Tas ir sacensībās, ko organizē LTS un turklāt Lielupē, ja labākiem nespēlēt šeit, tad domāju, ka šiem spēlētājiem nebūtu pilnīgi nekādu izredžu uz vietējiem atbalstītājiem. Kopumā veidojas neloģiskas attiecības, proti, organizatori rīko sacensības, lai vietējiem spēlētājiem būtu iespēja spēlēt mājās, taču, ja spēlētāji neizmanto šādu iespēju, tad komentāri ir lieki.

Pēdējais starptautiskais turnīrs notika tenisa centrā Ādaži – Tennis Europe U14, kad Tennis Europe sacensības pirmo reizi ieradās Ādažos. Un jāsaka atklāti, ka organizatori pacēla turnīra organizāciju ļoti augstā līmenī. Tenisa centrā ir sava atmosfēra un pagāja gadi, pirms noorganizēt turnīru šādā līmenī. Turnīra laikā nebija nekādu problēmu ar kluba biedriem, kuri regulāri nāk spēlēt tenisa centrā, visiem tika savlaicīgi paziņots, ka klubam ir gods organizēt starptautisku turnīru un visi ir aicināti skatīties spēles, un patiešām bija, ko redzēt. Tas bija vienīgais turnīrs Eiropas kalendāra attiecīgajā nedēļa un uz Ādažiem atbrauca spēlētāji, par kuriem mēs drīzumā dzirdēsim vēl vairāk nekā tagad. Spēlētājiem bija noorganizēti fantastiski apstākļi, transfērs no lidostas, transfērs starp viesnīcām un kortiem, kausi no pusfināla arī dubultspēlēs (!), treniņi pirms un pēc spēlēm un pārsteigums – zupa visiem dalībniekiem katru dienu par brīvu, turklāt arī iespēja izvēlēties no divu veidu zupām, un katru dienu jauns zupu piedāvājums. Mēs ar kolēģiem saskaitījām ap 10 dažādu zupu un vienu dienu papildus bija arī pankūkas! Šādā atmosfērā var strādāt kaut katru dienu, katru nedēļu. Tādēļ gribam Ādažu komandai novēlēt saglabāt tikpat augstu organizatorisko līmeni arī turpmāk, bet pārējiem organizatoriem novēlam pārņemt kolēģu pieredzi un izmantot arī savos turnīros. Šajā sakarā rodas loģisks jautājums, vai pie mums kādreiz ir notikusi jebkāda veida turnīra organizatoru tikšanās, kur visi kopīgi varētu pārrunāt aktualitātes un notiekošo klubos un tenisa dzīvē kopumā, apmainīties ar pieredzi, lai visi kopā varētu strādāt vēl labāk un efektīvāk?! Diemžēl šādas prakses mūsu tenisa saimniecībā pagaidām nav.

Tādēļ šoreiz mans uzdevums bija savā rakstā jums pastāstīt par atmosfēru, par mērķiem, par attieksmi.

Tā kā klāt ir gadumija un šajā laikā katrs parasti izvērtē šogad paveikto un vēlas nospraust mērķus nākamajam gadam un apzināt, kas būtu darāms labāk, LTTA vārdā vēlos pateikt lielu paldies visām pilsētām, kurās šogad tika rīkotas starptautiskās sacensības: Rīgai, Jūrmalai, Jaunmārupei, Jelgavai, Liepājai un Ādažiem. Paldies visiem, kas organizēja LTS Kausu. Mēs ļoti ceram, ka nākamgad Ventspils atgriezīsies starptautisko sacensību apritē un šo sacensību sarakstam pievienosies vēl kāda vai pat vairākas pilsētas!

Sava raksta nobeigumam gribu izmantot vārdus no ļoti skaistas Prāta Vētras dziesmas “Meklēt vienam otru”:

„Un, rau, uz galda smaržo māla krūzēs tēja;

Ir mirkļi, ko gribas satvert un mirkļi, ko palaist vējā;

Lai vienmēr rītos saule un lai nekad nav kari;

Suns sargā kaulu, cilvēks gaida pavasari!”

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Konstantīns Zasjadko (ITF galvenā tiesneša sudraba nozīmīte)